DIEVA lielākā dāvana cilvēcei – SAPRĀTS. Latviešu tautu savā Tēvzemē var glābt vienīgi Dieva brīnums – SAPRĀTS.
Dr. Kārļa Ulmaņa sacīto Saeimas sēdē 1933.gada 10.novembrī: „Katrai tautai dota iespēja iet uz priekšu vai atpakaļ, iet uz augšu vai leju, un IZŠĶIROŠAIS ir tas, uz kurieni katras tautas valdība VED savu tautu un pa kādu ceļu LIEK tai iet.“
Par Latviju, zemi, tautu un valodu
Tautas un valsts attīstības garants – tiesiska Latvija
Partijas “Mūsu zeme” mērķis ir nācijas dzīvība, vēsturiskā un juridiskā patiesība un jauns tautsaimniecības attīstības ceļš
Atjaunojot Jūrmalu atdzims Latvija
Eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga tieslietu sistēmu nosauc par zirgu staļļiem.
Latvijas Valsts prezidents
atbalsta politiskās korupcijas legalizāciju likumā.
Tiesu varas sistēmas sabrukšana un likumdošanas varas degradācija Latvijā.
Četri valsts konstitucionālie noziegumi.
LATVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA TIESĪBAS:
46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.
47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.
48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu.
Šādas tiesības nav pat ASV prezidentam. To, ko lēš dažādi juristi un politologi par prezidenta pilnvaru palielināšanu, ir tautas musināšana.
Atgādinājums Valsts prezidentam Raimondam Vējonim:
- • Latviešu tautas pamats ir lauki.
- • Latviju pametuši ap 400 000 cilvēku.
- • Neviens politiķis un neviena partija nerunā par 1959.gada notikumiem, E.Berklāva – V.Krūmiņa lietu un to sekām.
- • Lai Eiropas Savienība un Latvijas valsts vara saprastu mūsu demogrāfisko situāciju un to, kas Latvijā ir noticis pēc Otrā pasaules kara, Eiropā būtu jāiebauc 230 miljoniem imigrantu.
- • Latviešu skolēnu īpatsvars vispārizglītojošajās skolās 1990.gadā Latvijas lielākajās pilsētās bija: Jelgavā 44%, Jūrmalā 43%, Ventspilī 39%, Liepājā un Rīgā 33%, Rēzeknē 27% un Daugavpilī 6%, tātad visi pārējie skolēni – cittautieši.
- • Latviešu dabiskais pieaugums laika posmā no 1992. līdz 2001.gadam bija ar mīnusa zīmi (dzimuši mazāk cilvēku nekā miruši), kopumā desmit gados mīnuss ir 57 694 cilvēki. TĀ TAS NAV NOTICIS NEVIENĀ EIROPAS VALSTĪ!
- • Salīdzinājumam – 1989.gada dati par pamatnācijas procentuālo lielumu Eiropas valstīs: Portugālē 99,5%, abās Vācijās 93%, Norvēģijā 96,9%, Grieķijā 95,5%, Polijā 98,4%, Somijā 93,3%, Zviedrijā 93%, Austrijā 91,9%, Francijā 82,7%, Dānijā 96,8%, Latvija apmēram 53%!
- • Zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis un deputāts Rolands Rikards trešās Atmodas sākumā uzstājās Augstākajā Padomē un no tās tribīnes brīdināja valsts varu par to, ka, ja nepieņems kardinālus risinājumus latviešu tautas izdzīvošanai, tautas un tās kultūras liktenis būs neatgriezeniski izšķirts jau 2030. gadā.
- • Latvijas tiesu varai uzticas – 5% – 45 respondenti, netic 93% – 1278 respondenti, neinteresējas 2 % – 17 respondenti (dati no Latvijas televīzijas veiktas aptaujas).
- • Likumdevēji, izpildvara, tiesu vara, mediju vara, juristi, advokāti un Latvijā vēl arī vara – tas ir nezināmais slānis, Velna, Sātana un Raganas kopveidojums, kurš faktiski kontrolē, kam valstī jānāk pie varas, kas tam jādara, cik ilgi paliks pie varas un kad tam būs jāpazūd, vārdu sakot – visu aizkulisēs noteic jau iepriekš. Savā darbā vadās pēc viena principa – nav svarīgi, ko saka, bet svarīgi, kas to saka, piemēram, pēdējā laikā triecienvārds ir „rotācija”.
- • Pašreizējais premjers Māris Kučinskis intervijā žurnālam ”Ir” 21.–27.01.2016. uz jautājumu: „Vai Kučinskis var apsolīt, ka viņa vadītā valdībā oligarhi neturpinās izmantot varas resursu sava personīgā labuma gūšanai?” atbild: „Ja jūs man prasītu, vai es uztaisīšu revolūciju un visa tā vide, kas balstās uz sarunāšanas, lobēšanas un kaut kādiem tādiem principiem, tiks nogriezta, tad tādas iespējas visticamāk...” Viņš teikumu nepabeidz, bet ar roku pārvelk šķērsām pārim kaklam. Lūk, vēl viens pierādījums grupējuma reālai pastāvēšanai!
- • Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur demokrātiskā attīstības ceļā izvirzās jautājums pastāvēt vai izzust latviešu nācijai pašas Tēvijā. Indiāņus iznīcināja svešie, latviešus iznīcina pašmāju nodevēji, Trešās latviešu tautas atmodas darboņi. Latvijā noticis tas, kas nav noticis nevienā citā Eiropas valstī pēc Otrā pasaules kara.
- • Līdzšinējos 25 atjaunotās Latvijas Republikas pastāvēšanas gados Jūdasa graši vienmēr ir gājuši roku rokā ar valsts varu!!!...
partijas "Mūsu zeme" politiski juridiskais atspoguļojums ir izvērsts vairākos rakstos ziņu portālā- delfi.lv
Pirmais raksts " Politiskā korupcija Latvijā"- publicēts delfi.lv 12. Novembrī 2016.g.
Otrais raksts " Atklātā vēstule Inārai Mūrniecei"- publicēts delfi.lv 14.janvārī 2017.g.
Trešais raksts : "Donalds Tramps nekad nepanāks Aldi Laviņu " publicēts delfi.lv 25.februārī 2017.g.
Pirmais valsts konstitucionālais noziegums
Demokrātiskā valstī varas avots un pamats ir tās augstākais likums – konstitūcija, Latvijā – Latvijas Republikas Satversme (pieņemta 1922.gada 15.februārī – stājās spēkā 1922. gada 7.novembrī), no kuras šajā iesniegumā būtiski ir panti, kuru izmainīšana ir saistīta ar tautas nobalsošanu:
„1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.”
LPSR Augstākā Padome (LPSR AP) 1990.gada 4.maijā mainīja nosaukumu un pašpārveidojās par Latvijas Republikas Augstāko Padomi (LR AP). Komunistiskā nomenklatūra, izmantojot savu ietekmi LR AP, prettiesiski 1992.gada 20.oktobrī noteica 4% barjeru 5.Saeimas vēlēšanu likumā. 5.Saeima 1995.gada 25.maijā pastiprināja antikonstitucionālo faktu un noteica 5% barjeru Saeimas vēlēšanu likumā. Satversmes 6.panta jēdziena „proporcionāls” saglabāšana nozīmē, ka Saeimas vēlēšanu likumā nedrīkst noteikt lielāku barjeru kā viens procents (1%), kā tas bija 1., 2., 3. un 4. Saeimas vēlēšanās, par ko var pārliecināties šo četru Saeimu pirmsvēlēšanu sēžu stenogrammās.
Pirmkārt. Latvijas Republikas Augstākā Padome nebija leģitīma spriest par citas valsts konstitūciju (jo vairāk – par pantiem, kas saistīti ar Satversmes 77.pantu), jo Latvijas Republikas Augstākajā Padomē bija ievēlēti:
➔ okupētājvalsts armijas pārstāvji (PSRS Bruņoto spēku pārstāvji);
➔ citu valstu pilsoņi (bijušās PSRS citu republiku pilsoņi);
➔ Latvijas Republikas pilsoņi un viņu pēcteči.
Šai struktūrai nebija tiesību veikt jebkādas izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, jo Latvijas Republikas Satversmi savai valstij pieņēma Latvijas pilsoņi saskaņā ar Satversmes otro pantu „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, tātad tās pilsoņu kopumam.
Otrkārt. Jebkuras izmaiņas 1., 2., 3., 4, 6. un 77.Satversmes pantā jānodod tautas nobalsošanai un par tām drīkst lemt tikai viss pilsoņu kopums nevis Saeima vai kaut kāda neleģitīma Latvijas Republikas Augstākā padome.
Satversmes tiesas spriedums 2002.gada 23.septembrī „Par Saeimas likuma atbilstību Satversmei” to pamato šādi: „Satversmes tiesa uzskata, ka 5 procentu barjeras noteikšana ir attaisnojama ar tās mērķi: novērst Saeimas sadrumstalotību, nodrošināt tās darbotiesspēju, vienlaikus veicinot arī stabilas izpildvaras pastāvēšanu, demokrātiju un
labklājību.” Tātad – MĒRĶIS ATTAISNO LĪDZEKĻUS – ir formula, kas politikā parasti attaisno pret tautām un cilvēci vērstas rīcības visā mums zināmās vēstures periodā. Mūsuprāt, Satversmes tiesa neatbilst savam nosaukumam, bet ir iepriekšējā politiskā režīma turpinātāja.
Partija „Mūsu zeme” 2003.gada 3.martā Latvijas Zinātņu akadēmijā rīkoja konferenci par valsts varas tiesiskumu Latvijā. Konferences dalībnieki nepiekrita Satversmes tiesas dotajam formulējumam, nepiekrita antikonstitucionālajai rīcībai, kas degradē jēdzienu TIESISKA VALSTS.
Latvijas politiskais, ekonomiskais un nacionālais attīstības process pēdējos 11 gados apliecina, ka Latvijas valsti pārvalda antikonstitucionāli ievēlētas Saeimas, kuru prettiesisko rīcību atbalsta arī Satversmes tiesa, kuras vadītājs Aivars Endziņš, būdams 5.Saeimas deputāts, pats ierosināja, balsoja un pats arī vēlāk kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs iztiesāja jautājumu par jau minēto 1995.gada antikonstitucionālo aktu. Vai tiešām erudītais, savulaik ar VDK cieši saistītais A. Endziņš nesaprata, ko viņš dara?
Pēc 2002.gada 23.septembra Satversmes tiesas sprieduma mani uz interviju uzaicināja LTV žurnāliste Odita Krenberga un pie Satversmes tiesas ēkas uzdeva jautājumu, kā vērtēju tiesas spriedumu. Atbildēju, ka, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, Latvija attālināsies no tiesiskas valsts izveides un korupcija Latvijā turpināsies visās jomās.
Otrais valsts konstitucionālais noziegums
Naturalizācijas process ir konstitucionāls noziegums, jo plaša mēroga naturalizācija ietekmē pilsoņu kopumu un šādas izmaiņas netika nodotas tautas nobalsošanai, līdz ar to tika pārkāpts Satversmes 2.pants: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Lemt par pilsoņu loka paplašināšanu ir pilsoņu kopuma vienreizējās, izņēmuma, ekskluzīvās tiesības. Vaira Paegle, kas tika pretendējusi uz Valsts prezidenta posteni, par šo faktu sacīja, ka tā ir politika, bet Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks, ka tā vajadzēja.
Mēs esam nonākuši pie īpaši kritiska un atbildīga izšķiršanās brīža: „KAM piederēs un KAS pārvaldīs mūsu zemi Latviju?” Mūs var pasargāt tikai pašu saprāts, godprātība, gribasspēks, darba tikums, zemnieciska spīts, un mēs to varēsim izdarīt, ja gribēsim.
Rezultātā Rīgu tagad pārvalda prokrieviski noskaņoti vadītāji. Šāda naturalizācijas kārtība ir absolūti nepieņemama valstī, kurā padomju varas gados tika iepludināts nesamērīgs daudzums okupētājvalsts iedzīvotāju. Proporcionāli tas būtu tāpat kā, ja Eiropā tagad ienāktu ap 230 miljoniem bēgļu, kad milzu problēmas un vairuma Eiropas Savienības valstu protestus radījuši jau pašlaik iebraukušie ap diviem miljoniem bēgļu.
Augsti godātie likumdevēji izpildvara un Satversmes tiesas tiesneši, vai jūs vispār apjēdzat, kas ir noticis ar latviešu tautu tās Dzimtenē pēdējos 25 gados! Vai neredzat, ka ar steigu jāizmanto Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 4.pants: „Ārkārtējā stāvokļa laikā, kas apdraud tautas pastāvēšanu un kas ir oficiāli pasludināts, šā Pakta dalībvalstis var atkāpties no savām šajā Paktā paredzētajām saistībām, ciktāl to prasa stāvokļa nopietnība (..)”!
Trešais valsts konstitucionālais noziegums
Abrenes atdošana Krievijai ir konstitucionāls noziegums, ko Satversmes tiesa izlēma galīgā lēmumā un nenodeva tautas nobalsošanai, tādējādi tika pārkāpts Satversmes trešais pants „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris bija uzdevis veikt šīs absolūtās nodevības misijas izskaidrošanu Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam un pats sēdēja savā priekšsēdētāja krēslā klusējot. Vai var būt vēl lielāka savas tautas nodevība? Un Raivis Dzintars, kas Abrenes jautājuma risināšanas laikā kopā ar saviem partijas ”Visu Latvijai!” biedriem salā pliks stāvēja pie Saeimas ēkas, tagad, būdams Saeimas pozīcijā, arī klusē...
Līdz ar to rodas jautājums, vai pašreizējā Latvijas Republika patiešām ir pirmskara Latvijas Republikas turpinājums vai pavisam cita valsts.
Ceturtais valsts konstitucionālais noziegums
Uz visu iepriekš minēto konstitucionālo noziegumu fona par tieši tādu pašu konstitucionālu noziegumu kļūst fakts, ka Satversmes tiesa astoņas reizes atsakās pēc būtības izskatīt jautājumu par politisko, juridisko un ekonomisko korupciju valstī un pati ir līdzdalīga augstāk minētajos noziegumos, ko akceptējusi ar saviem lēmumiem un skaidrojumiem.
Juristi iepazīstināti!...
Ar jautājumu par politisko korupciju ir iepazīstināti izcilākie juristi: Egils Levits, kurš 2015. gadā kandidēja kļūt par Latvijas Prezidentu; slavenākie advokāti – Saulvedis Vārpiņš un Lauris Liepa un Jānis Pleps, kurš ir Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks. Viņi neviens uz šo likumā iekļauto klajās politiskās korupcijas iespējas faktu nereaģēja un izvairās no turpmākās saziņas. Daudzi citi juristi atzīstas, ka nevēlas iesaistīties, lai neaizskartu valsts varturus, un prognozē, ka neviens arī neuzņemsies šī jautājuma risināšanu. Lūk, kāda ir Latvijas juristu morālā platforma!
Plašsaziņas līdzekļos mēs bieži dzirdam juristu daiļrunību: pēc burta, pēc gara, pēc jēgas, kur aiz skaistām frāzēm pazūd patiesība un šāda pārgudrība bieži vien noved pie bezjēdzības, kas faktiski ir morālais posts.
Žurnālisti ir otrais grupējums...
Kuri nekad nepieskaras jautājumiem par valsts varu, bet tikai spilgti parādīs un izpušķoti pasniegs sabiedrībai savu darbošanos saistībā ar zema līmeņa finanšu u.c. mahinācijām. Piemēram, Ilze Jaunalksne, Odita Krenberga, Māris Zanders, Inga Spriņģe, Māra Lībeka, Ieva Cielava un citi – visi šie žurnālisti iepazinās ar materiāliem, pauda vārdisku atbalstu partijas „Mūsu zeme” viedoklim, taču no turpmākas komunikācijas izvairās. Vienīgi Ansis Pūpols skaidri un atklāti pateica, ka šim jautājumam nepieskarsies – paldies par atklātu un tiešu atbildi, kas rada cieņu pret šī cilvēka godaprātu.
Paldies Mārim Puķītim, kas nenobijās un ievietoja plašu publikāciju žurnālā „Likums un Taisnība”, kā arī portāla Delfi redaktoriem, kas ievietoja pat trīs rakstus: „Politiskā korupcija Latvijā”, „Atklāta vēstule Inārai Mūrniecei” un „Donalds Tramps nekad nepanāks Aldi Laviņu”.
Secinājums: valsts struktūras izveidojušas sistēmu, kurā sasaistīti gan juristi, gan žurnālisti, lai viņi neuzdrošinātos vērsties pret valsts varas struktūrām tās nopietnajos konstitucionālajos noziegumos.
„Kalnciema akmeņlauztuves”
(teksts maigajā un vieglajā valodā)
Lai apturētu Latvijas lejupslīdi, pēc demokrātiskās sacelšanās uzvaras nepieciešams uzreiz atjautot Kalnciema akmeņlauztuves kā nomitināšanas vietu tiem, kas īpaši izcēlušies ar Latvijas Republikas graušanu, izlaupīšanu un varas sagrābšanu un tautai likuši iet pa skuju taku: likumdevējiem, izpildvarai, Satversmes tiesas tiesnešiem un tiesu sistēmas enerģiskākajiem pakalpiņiem.
Kalnciema akmeņlauztuvēs viņi varēs atgūt otro elpu, nostiprināt veselību fiziskā darbā un izjust īsto patiesību pēc burta, gara un jēgas neierobežotā plašumā. Kalnciema akmeņlauztuves ir garīgās un dvēseles pilnības iegūšanas vieta, kur atgūt fizisko mundrumu un prieku par godprātīgi padarītu darbu, pārnesot akmeņus no vienas vietas uz otru un atkal atpakaļ. Tas ir kā stāsts pasakā – burvība.
Visus saimnieciskos jautājumus lauztuvēs kārtos firmas, kas iegūs līderpozīcijas atklātos un ļoti caurspīdīgos konkursos. Amatu ieņemšana būs pēc principa – jo bija lielāks blēdis, jo būs augstākā amatā lauztuvēs. Par priekšniekiem jākļūst Satversmes tiesas tiesnešiem, atzīstot viņu patiesos nopelnus Satversmes aizstāvēšanā.”
„Partijas „Mūsu zeme” sestais pieteikums Satversmes tiesai ir tapis saistībā ar Satversmes tiesas tiesnešu triju gadu darbību un saraksti jautājumā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas atbilstību Satversmei. Kā pierāda pagātnes liecības, šāda attieksme rada reakciju, kas vērojama slavenā krievu gleznotāja Iļjas Repina gleznā „Aizkrācieši raksta vēstuli turku sultānam”. Līdzīgu vēstuli pelnījuši arīSatversmes tiesas tiesneši un arī daudzi Augstākās tiesas tiesneši. Ar aizkrāciešu vēstules oriģinālu var iepazīties Ermitāžā Sanktpēterburgā, bet varat pameklēt arī internetā. Vislabāk to lasīt krieviski – tad būs saprotams, kāpēc kazaki slavenajā gleznā, izjūtot dvēseles pilnību, ar tādu garīgu baudu smejas.”
Fragmenti no iesnieguma Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam Bičkoviča kungam 2017.gada 10.martā
Pie Jums vēršos tāpēc, ka Augstākā tiesa bez argumentācijas ir atteikusies pieņemt kasācijas sūdzību lietā Nr. C3382515 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasībā par partijas „Mūsu zeme” darbības apturēšanu. Lūdzu izvērtēt un pārskatīt atteikuma pamatotību, jo lietas izskatīšanā nav ņemtas vērā cēloņsakarības partijas darbībai, kuras dēļ KNAB ir vērsies tiesā. Līdz ar to 2017, gada 06. februāra Augstākās tiesas lēmums patiesībā atbalsta politisko korupciju un sekmē Latvijas valsts sabrukšanu no iekšienes, veicinot korupcijas attīstību, kas ir pretrunā ar Satversmi, Latvijas parakstītiem starptautiskiem dokumentiem un Eiropas Savienības uzdevumā notikušajā Venēcijas konferencē pieņemto „Labas vēlēšanu prakses kodeksu”.
Pirmās instances tiesa lietu izskatīja bez atbildētāja klātbūtnes, lai gan telefoniski divas reizes, arī vēl tiesas dienā biju informējis par savu slimību, lūgdams lietas izskatīšanu atlikt gripas dēļ, un pēc atveseļošanās iesniedzu tiesai attiecīgus attaisnojošus dokumentus. Tomēr tiesas sēde notika, kas man liedza aizstāvēt savas intereses tiesā atbilstoši Satversmes 90. un 92. pantam, ka katram ir tiesības zināt savas tiesības un ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Otrās instances tiesa savukārt uz tiesas sēdi neuzaicināja atbildētāja pieteiktos lieciniekus, kā arī lietu izskatīja bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, tādējādi pārkāpjot minēto Satversmes pantu.
Pirmās un otrās instances tiesas darbības vērtējums ir – ar jebkuriem paņēmieniem atbalstīt politisko korupciju Latvijā, neņemot vērā partijas „Mūsu zeme” kā atbildētājas paskaidrojumam pievienotos 60 dokumentālos pielikumus un neizvērtējot Satversmes tiesas atteikumu juridiskā pamatojuma absurdu. Tieši korupcijas dēļ Latvija nespēj novirzīt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un līdz ar to rada apdraudējumu NATO līguma 5. pantā paredzētās kolektīvās aizsardzības darbībai Latvijā.
Kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā tika iesniegta 2016.gada 22.augustā. Pēc lūguma šo jautājumu izskatīt steidzamības kārtā, tika saņemta Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājas E.Vernušas atbilde (14.10.20156. Nr. SKC-2725/2016), ka „Augstākās tiesas Civillietu departamentā lietas tiek izskatītas to ienākšanas secībā. Proritāte izskatīšanā ir lietām prasībās par atjaunošanu darbā, darba algas piedziņu, kā arī strīdos, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību.” Dīvaini un ļoti mērķtiecīgi, ka proritārā rindā nav ievietoti jautājumi, kurus visbiežāk pārkāpj amatpersonas, proti, jautājumi par korupciju, par kuras lielajiem apmēriem Latvijā tiek runāts pat starptautiskā līmenī.
Savukārt Augstākā tiesa ilgstoši neizskatīja kasācijas sūdzību, liekot mēnešiem ilgi gaidīt rindā jautājumā, kas ir visaktuālākais demokrātijas un tiesiskuma attīstībai Latvijā, jo lietā Nr. C3362515 svarīgākais ir nevis fakts par vajadzību apturēt kādas partijas darbību, bet gan cēloņsakarības, kas šo situāciju radījušas, proti, partijas protests pret politisko korupciju, kuru Latvijā pieļauj ar antikonstitucionālas likuma normas palīdzību, kas dod iespējas varu pašvaldībās nopirkt par naudu.
Šāda atbilde tika sniegta, zinot, ka minētajā civillietā atbildētāja puse savas rīcības pamatojumam min cēloņsakarības, kas saistītas ar konkrētu faktu, kad Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un tādējādi likumdošanas līmenī Latvijas valstī tiek pieļauta politiskā korupcija pašvaldību vēlēšanās, proti, varas iegūšana par naudu. Kā jautājums par korupciju tik augstā līmenī var nebūt prioritārs! Tātad mūsu valstī cīņa pret korupciju ir tikai lozungi bez atbilstošas rīcības un virzības! Turklāt šo korupcijas uzvaras gājienu atbalsta un piesedz mūsu valsts konstitucionālā tiesa – Satversmes tiesa ar tās priekšsēdētāju Aldi Laviņu priekšgalā.
Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas rīcības sēdē 2017.gada 6.februārī, piedaloties tienešiem Mārītei Zāģerei, Normundam Saleniekam un Aigaram Strupišam, nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar politiskās partijas „Mūsu zeme” kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 27.jūlija spriedumu lietā Nr. C3362515. Lēmumā teikts: „Izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais tiesas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.”
Šķiet, ka cienījamie Augstākās tiesas tiesneši Mārīte Zāģere, Normunds Salenieks un Aigars Strupišs ir aizmirsuši, ka dzīvo demokrātiskā valstī nevis Padomju Savienībā. Latvijā ir jāievēro likumi, kas balstīti uz filosofijas, loģikas un jurisdikcijas pamatiem, nevis, izmantojot amata stāvokli, var atļauties rīkoties pēc savas patikas, nepamatojot rīcību un lēmumus vai arī pieņemt absurdus lēmumus, kā to piekopj Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Acīmredzot cienījamie tiesneši neizprot elementārus juridiskus faktus, līdz ar to rodas jautājums, kāda jēga ir viņu praktiskajam juridiskajam darbam.
Kad 2014.gadā vērsos LR Satversmes tiesā ar jautājumu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrā daļas neatbilstību Satversmei, Satversmes tiesas kolēģija atzina, ka jautājums ir tai piekritīgs, tāpat tai piekritīgi ir prasījumi par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Tomēr lietas ierosināšana jau astoņas (!!!) reizes ir atteikta, aizbildinoties ar to, ka nav ievēroti vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi, jo neesmu vērsies Centrālajā vēlēšanu komisijā (kas nav tiesīga skatīt jautājumus par likuma normu atbilstību Satversmei!), parastajā tiesā (kas izskata jautājumus par likumpārkāpumiem nevis par likuma normu atbilstību Satversmei!), kā arī ir pārkāpts prasības pieteikuma termiņš (kāds termiņš ierobežo nepieciešamību atcelt Satversmei neatbilstošu likuma normu!). Satversmes tiesa ignorē Eiropas Padomes izstrādātās dalībvalstīm saistošās rekomendācijas, kas apkopotas dokumentā „Labas vēlēšanu prakses kodekss”.
════════════════════════
Izlasi un saglabā!
Komentāri (0)